Sieviešu veselība 65-69 gados

Krūts vēža skrīnings

Latvijā sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados ir iespēja veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi.  Krūts vēža pārbaudi veic ar mamogrāfijas metodi – tā ir rentgenoloģiska izmeklēšana, kas ļauj konstatēt izmaiņas krūtīs.  Mamogrāfijas laikā krūts un daļa paduses audi tiek nedaudz saspiesti, lai iegūtu kvalitatīvu rentgena attēlu. Jutīgākām sievietēm tas var radīt nepatīkamas sajūtas, taču izmeklējums parasti ilgst vien dažas minūtes. Izmeklējums aizņems vien pāris minūtes Tava laika, taču tas ir nozīmīgs ieguldījums Tavā veselībā, arī tad, ja jūties vesela un Tev nav nekādu sūdzību.

Papildu informācija:

• Brošūra “Kā pasargāt sevi no krūts vēža ielaišanas”
• Pastkarte “Krūts vēža skrīnings”
• Infografika “Krūts vēža skrīnings”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Krūts vēža skrīnings”
• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Vēža profilaktikās pārbaudes”
• Informatīvais materiāls “Profilaktiskās vēža pārbaudes dāmām pēc 25. Kas Tev jāzina?”

Dzemdes kakla vēža skrīnings

Latvijā valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi ir iespēja veikt ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Dzemdes kakla vēža pārbaude ir citoloģiskā uztriepe – ginekoloģiskās apskates laikā tiek paņemtas šūnas no dzemdes kakla un izmeklētas laboratorijā. Dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, tie var būt arī vairāki gadu desmiti. Šajā laikā arī var nebūt nekādu sūdzību. Veic pārbaudi arī tad, ja Tev nav sūdzību un jūties vesela!

Papildu informācija:

• Brošūra “Kā pasargāt sevi no dzemdes kakla vēža”
• Pastkarte “Dzemdes kakla vēža skrīnings”
• Infografika “Dzemdes kakla vēža skrīnings”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Dzemdes kakla vēža skrīnings”
• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Vēža profilaktikās pārbaudes”

Zarnu vēža skrīnings

Latvijā valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. 

Tests ir vienkārši, ātri un ērti veicams mājās. Pēc fēču savākšanas, testa komplekts vienas darba dienas laikā ir jānogādā ģimenes ārsta praksē vai kādā no nosūtījumā minētās laboratorijas filiālēm. 

Papildu informācija:

• Buklets “Zarnu veselības pārbaudes”
• Pastkarte “Zarnu vēža skrīnings”
• Infografika “Zarnu vēža profilaktiskais tests 50-74 gadu vecumā”
• Infografika “Zarnu vēža skrīnings”
• Infografika “Kāpēc man jāveic zarnu vēža skrīnings?”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Zarnu vēža skrīnings”
• Video “Kā veikt zarnu vēža profilaktisko testu”
• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Vēža profilaktikās pārbaudes”

1 x mēnesī krūšu pašpārbaude

Krūšu pašpārbaude ir kā ikmēneša rituāls, kad Tu reizi mēnesī iztausti savas krūtis. Šis rituāls jāpieņem par daļu no sava dzīves ritma. Regulāri veicot krūšu pašpārbaudi, Tu rūpējies par sevi, iepazīsti sevi, pārliecinies, ka viss ir kārtībā. Vislabākais brīdis, kad pārbaudīt savas krūtis ir tieši pēc mēnešreizēm, kad tās ir mīkstākas un nesāpīgākas. 

Papildu informācija:

• Buklets “Krūšu pašpārbaude – ikmēneša rituāls”
• Darba burtnīca “Krūšu veselība un pašpārbaude”
• Video “Krūšu pašpārbaude - sevis mīlēšanas ikmēneša rituāls”
• Video “Krūšu pašpārbaude - īsā versija”
• Video “Krūšu veselība – jautājumi un atbildes”

Ikgadejā vizīte pie ginekologa

Ikvienai sievietei reizi gadā ir jāapmeklē ginekologs. Vizītes laikā iespējams pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt vai viss ir kārtībā arī ja nav sūdzību. Vizītē atceries pārrunāt sev piemērotu kontracepcijas veidu, kā arī ārstam jāpārbauda Tavas krūtis.

Papildu informācija:

• Informatīvais materiāls " Seksuālā un reproduktīvā veselība dāmām un kungiem pēc 50 gadu vecuma"
• Informācija par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus NVD tīmekļvietnes sadaļā Līgumiestāžu saraksts.
• Tīmekļvietnē www.rindapiearsta.lv var uzzināt, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un, kur tos var saņemt ātrāk.

1x gadā profilaktiskās apskates vizīte pie ģimenes ārsta

Ja gada laikā neesi vērsusies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad Tu esi aicināta doties pie ģimenes ārsta (kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu) uz bezmaksas profilaktisko apskati. Pacienta iemaksa par profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta nav jāmaksā.

Sazinoties ar savu ģimenes ārstu un jautājot par iespēju pierakstīties uz vizīti, norādi vizītes mērķi – lai ārsts ieplāno atbilstošu vizītes ilgumu.

Šīs vizītes laikā ģimenes ārsts Tevi iztaujās, izvērtēs vispārējo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiks asinsspiediena un pulsa noteikšanu, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, vēdera iztaustīšanu, limfmezglu apskati, vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu, krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu u. c. pārbaudes.

Ja esi vecumā no 40 gadiem, atgādini ģimenes ārstam par cukura diabēta profilaktisko pārbaudi un osteodensitometrijas izmeklējumu.

Pēc profilaktiskās apskates veikšanas ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, ārstu speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk vajadzētu pievērst uzmanību.

Papildu informācija:

• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta”.

1-2x gadā asinsspiediena mērīšana

Arteriālais asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Tas ir atkarīgs no sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma,  cirkulējošo asiņu daudzuma organismā un asinsvadu stāvokļa. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas – asinsspiediens paaugstinās. Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Asinsspiediena svārstības diennakts laikā ir pieļaujamas, tomēr, ja asinsspiediens paliek paaugstināts visu laiku – to sauc par paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu jeb hipertensiju. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir bīstams. Tas rada papildu slodzi sirdij, veicina aterosklerozes attīstību un vairāku orgānu darbības traucējumus. Asinsspiedienam jebkurā vecumā jābūt robežās no 120/80 mmHg līdz 140/90 mm/Hg. Hipertensiju dēvē par kluso slepkavu, jo tai nav noteiktu simptomu, tādēļ hipertensija bieži tiek konstatēta jau komplikāciju stadijā. Ikvienam jāzina savs asinsspiediens. Ja asinsspiediens ir normāls, tas jāmēra 1 – 2 reizes gadā. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta.

Papildu informācija:

• Buklets “Sirds un asinsvadu veselības formula”
• Infografika “Zini un kontrolē savu asinsspiedienu”

1x trijos gados cukura līmeņa asinīs noteikšana

Iedzīvotājiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados pēc 45 gadiem, ja nav cukura diabēta riska faktoru, ir pieejama valsts apmaksāta pārbaude - cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.

Ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu tukšā dūšā ir jāveic katru gadu. Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu, visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem. Cukura diabēts ir viens no galvenajiem insulta, miokarda infarkta, akluma, nieru mazspējas un apakšējo ekstremitāšu amputācijas iemesliem. Atgādini ģimenes ārstam par cukura diabēta savlaicīgu atklāšanu.

Papildu informācija:

• Brošūra “Cukura diabēts”
• Brošūra “Cukura diabēts – pazīmes, atklāšana un kontrole”
• Infografika “Cukura diabēts”
• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Cukura diabēta savlaicīga atklāšana”

Osteodensitometrijas izmeklējums

Osteoporoze tiek definēta kā hroniska un progresējoša skeleta slimība. To raksturo pazemināts kaulu minerālais blīvums un kaulaudu izmaiņas, kā rezultātā attīstās «trauslo kaulu» lūzumi, hroniskas sāpes un invaliditāte. Katrai trešajai pieaugušai sievietei un dzīves laikā pēc 50 gadu vecuma rodas viens vai vairāki lūzumi. Kaulu minerālo blīvumu iespējams noteikt ar osteodensitomerijas izmeklējumu, kas tiek rekomendēts sievietēm pēc 65 gadu vecuma. Izmeklējuma rezultāts ļauj izvērtēt osteoporozes profilakses un ārstēšanas iespējas. Pārrunā ar savu ģimenes ārstu par šī izmeklējuma nepieciešamību tieši Tev. Par iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātu osteodensitometriju un kur to saņemt ātrāk, uzzini NVD tīmekļvietnē rindapiearsta.lv. 

1x mēnesī ādas pašpārbaude

Tā ir savas ādas apskate un tās veidojumu iztaustīšana. Regulāri veikta pašpārbaude var palīdzēt konstatēt ādas veidojumus un to izmaiņas. Vairākumam cilvēku pietiek, ka ādas veidojumu un dzimumzīmju pārbaude, apskatot savu ādu, tiek veikta reizi mēnesī, taču konsultējies ar savu ārstu, lai noskaidrotu, vai Tev dzimumzīmju pārbaude nav jāveic biežāk. Tāpēc sākotnēji vēlams doties pie dermatologa un noskaidrot, cik bieži ieteicams veikt pašpārbaudes un cik bieži jāveic ādas veidojumu pārbaudes pie ārsta.

Papildu informācija:

• Brošūra "Kā pasargāt sevi no ādas vēža?"
• Buklets "Sauļošanās ietekme uz veselību"
• Infografika “Trīs “U” un esi gatavs tikties ar saulij”
• Infografika “Sauļojies droši”
• Buklets "Ādas vēzis"
• Pacientu atbalsta biedrības "Soli priekšā melanomai" tīmekļvietnes sadaļā "Dzimumzīmju pārbaude"

1x gadā acu jeb redzes pārbaude

Acis ir viens no svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem. Ikviena spēkos ir rūpēties par savu redzi un saglabāt to pēc iespējas ilgāk. Lai pārliecinātos par acu veselību, ir jāapmeklē speciālists un jāveic redzes pārbaude. Veic redzes pārbaudi reizi gadā – īpaši tad, ja lieto brilles, bet, ja lieto kontaktlēcas – divreiz gadā. Vairākas acu slimības, piemēram, glaukoma, var noritēt bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi laikus atklāt izmaiņas, ja tādas radušās.

Papildu informācija:

• Infografika “Acu veselība”

Ausu jeb dzirdes pārbaude (atbilstoši ārsta rekomendācijām)

Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar ko uztveram apkārtējo pasauli. Tās traucējumi vai zudums ietekmē cilvēka spēju sazināties ar apkārtējiem un kopējo dzīves kvalitāti. Dzirdes traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā. Par dzirdi ir jārūpējas visa mūža garumā, tāpēc regulāri nepieciešams veikt ausu jeb dzirdes pārbaudi. Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai otolaringologa.

Papildu informācija:

• Infografika “Rūpējies par savu ausu veselību!”

1x gadā vizīte pie zobārsta un/vai zobu higiēnista

Mutes dobuma higiēna ir svarīga ikvienam, lai ilgtermiņā uzturētu savu zobu un smaganu veselību, kā arī veicinātu labāku vispārējo pašsajūtu un izvairītos no dažādām slimībām. Katru dienu ikvienam jātīra zobi vismaz 2 reizes dienā un jāievēro citus zobu kopšanas principus (piemēram, mēles tīrīšana, zobu diegošana u.tml.). Lai gan zobārsta apmeklējums pēc 18 gadu vecuma ir maksas pakalpojums, reizi gadā aicinām ikvienu doties uz zobu profilaktisko pārbaudi. Zobu profilaktiska pārbaude pie zobārsta ietver zobu un smaganu vizuālo apskati, kā arī rentgena izmeklējumu, ja tas nepieciešams.

Papildu informācija:

• Infografika “Zobu balināšana “pa lēto”? Sarežģījumu ārstēšana “pa dārgo”!
• Informatīvais materiāls “Smaganu slimības”
• Video “Daži vienkārši padomi, kā parūpēties par zobu un mutes dobuma veselību”
• Ikdienā aicinām izmantot mājaslapu www.tirizobi.lv, lai sekmētu zināšanas par mutes dobuma un zobu veselību.

1x gadā veic HIV, B hepatīta, C hepatīta testu

Bezmaksas un anonīmu, bez ārsta nosūtījuma HIV, B hepatīta, C hepatīta testu iespējams saņemt HIV profilakses punktos. Tāpat HIV testu iespējams veikt jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma (maksas pakalpojums). Jautā savam ģimenes ārstam par iespēju veikt HIV testu ar nosūtījumu bez maksas*. Tāpat ir iespējams iegādāties HIV paštestus, kas veicami mājas apstākļos. . Eksprestesta veikšanai HIV profilakses punktos tiek paņemti pāris pilienu asiņu no pirksta un 20 minūšu laikā var saņemt testa rezultātu. Eksprestesta veikšana ir nozīmīgs solis Tavā un citu cilvēku veselības labā.  Svarīgi veikt HIV testu, jo HIV infekcija visbiežāk daudzus gadus nerada aizdomas par veselības problēmām ne pašam inficētajam, ne ģimenes locekļiem, pat ne ārstiem, jo vispārējās asins analīzēs to pamanīt īsti nevar. HIV inficētais cilvēks dzīvo gadiem ilgi, pat nenojaušot, ka ir inficēts.

Reizi gadā HIV, B hepatīta, C hepatīta testa veikšana īpaši ieteicama sievietēm riska grupās: injicējamo narkotiku lietotājām, komercseksā iesaistītām personām, personām, kurām ir gadījuma dzimumkontakti/vairāki dzimumpartneri, HIV inficētu personu dzimumpartnerēm, pacientēm, kuriem diagnosticēta vai ārstēta cita seksuāli transmisīva infekcija, hepatīts vai tuberkuloze, ieslodzītajām vai personām pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas.

Tomēr atceries, ka HIV testu ieteicams veikt reizi gadā jebkuram seksuāli aktīvam cilvēkam!

*iespējama pacienta iemaksa un maksa par analīžu paņemšanu.

Papildu informācija:

• Infografika “HIV profilakses punkti”
• Infografika “Vīrushepatīti”
• Brošūra “B hepatīts”
• Brošūra “C hepatīts”
• Buklets "Grūtniecība, Tavs mazulis un HIV"
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “HIV profilakses punkti”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “HIV infekcija”

1x gadā D vitamīna līmeņa asinīs noteikšana

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kam piemīt vairākas nozīmīgas funkcijas organismā – veicināt kalcija un fosfora uzsūkšanos, nodrošināt kaulu un zobu veselību, kā arī normālu muskuļu darbību. D vitamīna trūkums organismā paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku, veicina nogurumu, vājumu, kaulu lūzumus, muskuļu un kaulu sāpes un imūnsistēmas darbības traucējumus. D vitamīna trūkums Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīts neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika. Ar veselīgu uzturu cilvēka organisms uzņem visas nepieciešamās uzturvielas un papildu vielas, tāpēc uztura bagātinātāju veidā tās uzņemt nav nepieciešams. Izvērtējot individuāli Jūsu veselības stāvokli un dzīvesveida paradumus, Jūsu ārstējošais ārsts papildus var rekomendēt vai ieteikt lietot D vitamīnu ziemas mēnešos, zivju eļļu sirds veselības profilaksei, vai citus uztura bagātinātājus. Nav ieteicams lietot uztura bagātinātājus, nekonsultējoties ar ārstniecības personu.

Papildu informācija:

• Infografika “D vitamīns”
• Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem

1x gadā holesterīna līmeņa asinīs noteikšana

Holesterīns ir taukviela, kas atrodas asinīs. Ir divu veidu holesterīns – zema blīvuma lipoproteīni (ZBL) – “sliktais holesterīns” un augsta blīvuma lipoproteīni (ABL) – “labais holesterīns”. Lielākā daļa holesterīna, kas ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH), nonāk šūnās, savukārt mazākā lipoproteīnu daļa – augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) – ceļo tālāk uz aknām un no turienes tiek izvadīts no organisma. Kopējais holesterīna līmenis asinīs ietver abus šos rādītājus. Vizītes laikā pie ģimenes ārsta, atceries ārstam pajautāt par holesterīna līmeņa noteikšanu asinīs.

Papildu informācija:

• Brošūra “Sirds un asinsvadu veselības formula”

Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām un palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām, salīdzinājumā ar imunitāti, kas iegūta, saslimstot ar šo slimību. Vakcinācija neļauj cilvēkiem iegūt slimības simptomus, kas var būt smagi. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām infekciju slimībām. Pasargā sevi un vakcinējies! Pārbaudi savu potēšanas pasi un nepieciešamības gadījumā veic balstvakcināciju.

Rekomendētā vakcinācija 65-69 gadu vecumā:

• Vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu (balstvakcinācija ik 10 gadus pēc pamatvakcinācijas)
• Vakcinācija pret ērču encefalītu
• Vakcinācija pret gripu (valsts apmakāta viena vakcīna katras gripas sezonas laikā)
• Vakcinācija pret Covid-19 (valsts apmaksāta)
• Vakcinācija pret pneimokoku infekciju
• Vakcinācija pret B hepatītu (iepriekš nevakcinētām personām).

Papildu informācija:

• Infografika “Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu”
• Infografika “Ērces”
• Infografika “Kā atgriezties no meža bez ērcēm”
• Brošūra “Stingumkrampji”
• Brošūra “Difterija”
• Infografika “Vakcinācija pret ērču encefalītu”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Vakcinācija”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Vakcinācija pret gripu un Covid-19”
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā par vakcināciju pret difteriju “Pasargāts, jo vakcinēts”