Zarnu vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu.

Sākotnēji zarnas sieniņā veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diagnosticē novēloti (slimības III–IV stadijā).

Statistikas dati liecina, ka Latvijā visbiežāk ar zarnu vēzi slimo sievietes un vīrieši pēc 50 gadu vecuma*.

Lai sekmīgi ārstētu pirmsvēža stāvokļus vai zarnu vēzi, svarīgi to atklāt vēl pirms tas izsaucis jebkādus simptomus.

*Latvijas veselības statistikas datubāzes dati

Valsts apmaksātu zarnu vēža skrīningu (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem un tā veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta.

Zarnu vēža skrīningu veic ar slēpto asiņu testu fēcēs. Zarnu vēzis nereti jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņas asiņošanu. Ar slēpto asiņu testa palīdzību nosaka, vai zarnu sieniņā norisinās mikroskopiska asiņošana. Tomēr asiņošanu var radīt arī daudzas citas, tai skaitā, labdabīgas slimības, kur tās iespējams noteikt ar skrīninga testa palīdzību. Slēpto asiņu testu paredzēts veikt mājas apstākļos.

Papildu informācija:

Zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītāji

Infografika: Zarnu vēža profilaktiskais tests 50–74 gadu vecumā

Pastkarte: Zarnu vēža skrīnings

Pastkarte   "Man rūp Tava veselība (sievietēm)"

Pastkarte "Man rūp Tava veselība (vīriešiem)"

Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par testa veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.

Ja ģimenes ārsts līdz šim nav piedāvājis veikt šo pārbaudi un, ja esi vecumā no 50 līdz 74 gadiem, sazinies ar savu ģimenes ārstu un jautā par iespēju saņemt zarnu vēža skrīninga testa komplektu. Ģimenes ārsts izsniegs testa komplektu, kas jāveic mājas apstākļos. Testam ir pievienota arī veikšanas instrukcija. 

Nereti par zarnu veselību cilvēki kautrējas runāt, tomēr sarunā ar ārstu nevajag kaunēties. Runa ir par Tavu veselību!

Atceries! Veselības pārbaudes ir investīcija Tavā labsajūtā un labklājībā.

Pirms testa veikšanas nav nepieciešama īpaša sagatavošanās un nav nepieciešams izmainīt savu ikdienas uzturu.

Pats tests ir vienkārši, ātri un ērti veicams mājas apstākļos. Būs jāpaņem paraugs no vienas vēdera izejas. Testa komplektā ietilpst maisiņš ar speciālo aizdari, aploksne, nosūtījuma veidlapa, fēču savākšanas papīrs, testa stobriņš ar savākšanas irbulīti un testa veikšanas instrukcija. Veic testu atbilstoši instrukcijai.

Pēc testa veikšanas aizpildi nosūtījuma veidlapu un kopā ar testa stobriņu ieliec to aploksnē. Aploksni ieliec maisiņā ar speciālo aizdari un vienas darba dienas laikā nogādā sava ģimenes ārsta praksē vai kādā no nosūtījumā minētās laboratorijas filiālēm. Līdz nogādāšanai testa stobriņš jāuzglabā sausā un vēsā vietā.

Video pamācība kā veikt testu

Laboratorijas analīžu rezultāti tiek nosūtīti elektroniskā veidā gan ģimenes ārstam, gan pacientiem uz to e-pasta adresi, kuru viņi  norādījuši. Vēlamo saziņas veidu jānorāda testa nosūtījuma veidlapā. No testa rezultātiem nav jābaidās. Apziņa, ka Tev nav vēža vai arī atklātās pārmaiņas ir izārstējamas un var pasargāt Tevi no slimības progresēšanas, ir patīkamāk nekā šaubas un bailes.

Ja testa rezultāts ir negatīvs – tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā netika atrastas un nākamo profilaktisko pārbaudi jāveic pēc 2 gadiem. Tomēr, ja šajā periodā jūti kādas izmaiņas veselības stāvoklī, tad nevilcinies konsultēties ar ārstu.

Pievērs uzmanību šādām izmaiņām un nekavējoties sazinies ārstu, ja:

  • izkārnījumos (fēcēs) parādījies gļotu vai asiņu piejaukums;
  • pēdējā mēneša laikā vēdera izeja ir kļuvusi apgrūtināta, izteikti neregulāra vai sāpīga, vēdera izejas ritms ir mainījies uz caurejām vai aizcietējumiem;
  • parādījies progresējošs nespēks, neizskaidrojams ķermeņa masas zudums, mazasinība.

Ja testa rezultāts ir pozitīvs – tas nozīmē, ka paraugā atrastas slēptās asinis, tāpēc jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Pozitīvs zarnu vēža testa rezultāts vēl nenozīmē vēzi. No visiem veiktajiem testiem, mazāk kā 5% gadījumu tiek noteikta diagnoze - vēzis. Pēc  pozitīva zarnu vēža testa, ārsts var nozīmēt papildus zarnu pārbaudi - kolonoskopiju.

Vēršoties ārstniecības iestādēs, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), šāda pēcskrīninga kolonoskopija būs valsts apmaksāta un tiks veikta ārpus kopējās rindas jeb paātrinātā kārtībā (30  dienu laikā no pieraksta veikšanas).

Sarakstu ar iestādēm meklē www.rindapiearsta.lv

Sadaļā “Izmeklējumi” meklē “Pēcskrīninga izmeklējums: kolonoskopija”.

Atceries! Ja esi saņēmis/usi pozitīvu skrīninga rezultātu, tas vēl nenozīmē vēzi! Ir svarīgi doties uz papildu izmeklējumiem, šī ir Tava iespēja noteikt precīzu pozitīvā testa iemeslu. Ja kolonoskopijas laikā tiks atklāti polipi, tad tos būs iespējams noņemt, un novērst zarnu vēža attīstīšanos.

Informācija par papildu izmeklējumiem pēc skrīninga

Informatīvs materiāls "Zarnu veselības pārbaudes"

Tāpat kā citām slimībām, arī vēzim ir iespējams veikt profilaktiskus pasākumus.

Visefektīvākā zarnu vēža profilakse ir regulāras veselības pārbaudes, tomēr ne mazāk būtiska nozīme ir dzīvesveidam. Veikt skrīningu, protams, ir Tava brīva izvēle, tomēr apziņa, ka Tev nav zarnu vēža vai arī atklātās pārmaiņas ir izārstējamas un var pasargāt Tevi no slimības progresēšanas, ir patīkamāk nekā neziņa un bailes.

Lai samazinātu zarnu vēža attīstības risku:

  • esi fiziski aktīva vismaz 30 minūtes katru dienu (pastaigājies, peldi, skrien, pārvietojies ar velo);
  • nesmēķē un nelieto alkoholu;
  • uzturi normālu ķermeņa svaru (vidukļa apkārtmērs ir līdz 80cm);
  •  lieto sabalansētu un veselīgu uzturu:
    • katru dienu savā ēdienkartē iekļauj augļus un dārzeņu, ogas: pieaugušam cilvēkam dienā jāapēd 400 līdz 500 g jeb 5 porcijas dārzeņu un augļu, un vismaz pusi no tiem svaigā veidā. Dārzeņiem un augļiem jāveido ⅓ līdz ½ no ikdienas kopējā uztura daudzuma.
    • ik dienu lieto uzturā šķiedrvielām bagātus produktus (pilngaudu produkti, sēklas, dārzeņi u.c.);
    • samazini „sarkanās” gaļas (cūkas, liellopa) patēriņu;
    • lieto liesu gaļu ne vairāk kā 600g nedēļā (priekšroka dodama putnu gaļai);
    • nelieto gaļas izstrādājumus/produktus (desas, sardeles, cīsiņus, kūpinātas gaļas izstrādājumus, konservus);
    • ierobežo treknu uzturu;
    • ierobežo uzņemtā sāls (ne vairāk kā 5 grami dienā) un cukura daudzumu (ne vairāk kā 50 grami dienā); 
    • uzņem pietiekamā daudzumā šķidrumu (dienā 2–2,5 litrus jeb 30–35 ml uz cilvēka 1 kg ķermeņa svaru). Izvairies no saldinātiem dzērieniem.

 

ATCERIES! Tava veselība ir pirmajā vietā! Rūpējies par sevi un izmanto valsts apmaksātas iespējas pārbaudīties! 

 

Informatīvi resursi Tavai veselībai:

Veselīgs uzturs

Kaitīgie ieradumi

Fiziskās aktivitātes

Ja ir nepieciešami papildu izmeklējumi pēc zarnu vēža skrīninga, kādi tie ir?

Papildu izmeklējums pēc zarnu vēža skrīninga ir kolonoskopija. Nosūtījumu uz šo izmeklējumu sagatavo  ģimenes ārsts, kā arī ārsts sniedz informāciju kā jāsagatavojas šim izmeklējumam. Lai veiktu kvalitatīvu izmeklējumu, ir ļoti būtiski ievērot visus sagatavošanās norādījumus.

Vairāk informācijas: "Zarnu veselības pārbaudes"

 

Man bail uzzināt kaut ko sliktu...Varbūt labāk ir neveikt skrīningu un nebaidīties?

Zarnu vēža tests var šķist biedējošs un neērts solis, taču atceries, ka tādējādi Tu rūpējies par savu veselību.

Ir normāli just bailes no nezināmā, it īpaši, ja tas attiecas uz Tavu veselību. Svarīgi atcerēties, ka zināšanas dod mums kontroli un nepieciešamo rīcību savas veselības labā.

Šīs pārbaudes ir paredzētas, lai agrīnā stadijā atklātu vēzi, kas ir vieglāk ārstējams un ir ar lielāku izveseļošanās prognozi.

 

Vai testa veikšana ir sāpīga un/vai nepatīkama?

Zarnu vēža skrīninga testa veikšana nav sāpīga, ir nepieciešams paņemt nelielu paraugu no vienas vēdera izejas un tas ir ērti veicams mājas apstākļos. Tev nav jāsaskaras ar vēdera izeju, testa komplektā ir pievienots irbulītis, ar ko paņemt paraugu. Pēc parauga paņemšanas fēču savākšanas papīru ar fēcēm var noskalot tualetes podā. Iepazīsties ar instrukciju, kas pievienota testa komplektam – tur soli pa solim paskaidrots, kas Tev jādara.

 

Kādi ir mani ieguvumi, veicot zarnu vēža skrīningu?

  • Ir iespējams bez maksas veikt profilaktisku veselības pārbaudi un būt informētam/i par savu veselības stāvokli.
  • Veicot kolonoskopiju ir iespējams atklāt polipus zarnās, pirms tie izveidojušies par vēzi, līdz ar to  ir iespējams veikt polipu noņemšanu, lai tie neattīstītos par vēzi.
  • Regulāri veicot zarnu vēža skrīningu, ir iespējams atklāt vēzi agrīnā stadijā, pirms ir parādījušies kādi simptomi. Tad vēzi ir iespējams efektīvāk ārstēt un uzlabot savu dzīves kvalitāti.
  • Veicot skrīningu, Tu rīkojies atbildīgi gan pret sevi, gan savu ģimeni.
  • Tu iegūsi sirdsmieru, zinot, ka kontrolē savu veselību un rūpējies par sevi.

 

Ar ko jārēķinās, veicot zarnu vēža skrīningu?

  • Ir iespējams viltus pozitīvs rezultāts - tas nozīmē, ka tests uzrāda slēptās asinis fēcēs, tomēr to iemesls nav vēzis. Tas var radīt papildus pārbaudes un uztraukumu. Tāpēc vienmēr jāseko ārsta norādījumiem un jāveic papildu izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai tas tiešām ir vēzis.
  • Dažos gadījumos, ja ir aizdomas par saslimšanu - tas var radīt psiholoģisku satraukumu.
  • Ja būs nepieciešamas papildus izmeklējumi, tas var būt saistīts ar papildu laiku un resursiem (transporta izdevumi, brīva diena darbā utml).